Cēsu apkārtne ietilpusi vairākos agrīnajos valstiskajos veidojumos. Uz ziemeļiem aiz Avotiņu (tagad- Priekuļu pagasta), sākas
leģendārā Tālavas valsts. Iespējamo Gaujas ostu un
pārceltuvi Siļķēs, cauri Cēsīm, zemesceļš savienoja ar Avotenes (Autīnes) pili un tālāk ar
Pleskavas lielceļu. Gluži netālu no Avotenes atradās vēl viens izcils latgaļu
centrs- Āraiši ar ezerpili. Šīs teritorias, pamatojoties
uz hroniku liecībām, ietilpa Jersikas karalistes sastāvā. Pretējā Gaujas
krastā, Idumejas zemē, kas latgaļu un lībju kopapdzīvota, slejas lepnais Kvēpenes pilskalns, par kura seno nosaukumu vēsturnieki turpina strīdus. Riekstu kalns tagadējā Cēsu
pils parkā, iezīmē apmetnes vietu, kur, pēc vairākkārtējiām kuršu
vajāšanām,Ventas grīvas ventiņi rod sev patvērumu latgaļu valsts paspārnē.
Riekstu kalnu, kā vājāko posmu latgaļu aizsardzības sistēmā, prasmīgi izmantoja
vācu misionāri un krustneši. Blakus vendu pilij tapa vācu cietoksnis un ap to
veidojās pilsēta. Veiksmīgi pakļaujot apkārtējos novadus, senās Cēsis- tolaik
jau Vendene, kļuva par apkārtnes politisko un saimniecisko centru.
 |
| Provizoriska Cēsu apkārtnes karte 12.- 13. gs |
Tagadējais
Cēsu novads jau kopš 7.-8. gs. bijis latgaļu apdzīvots. Par liela saimnieciska
un politiska centra klātbūtni liecināja 1988.- 1991.g. izciliem atradumiem
bagātie izrakumi Priekuļu Ģūģeru (Āra kalna) kapulaukā. Atradumu klāsts ļāva
lokalizēt Autīnes (Avotenes) pili netālajā Sārumkalnā.
 |
| Ģūģeru kapulauks izrakumu laikā |
 |
| Ģūģeru kapulauka svētakmens |
 |
| Sāruma kalns- iespējamā Autīnes pils vieta |
Ģūģeru kapulauka 42. kapa senlietas
 |
| Saktas un gredzeni |
 |
| Labās rokas aproce un karavīra aproce |
 |
| Rokauta izrotātais gals |
 |
| Josta un maciņš |
 |
| Cirvis un kalts |
Ģūģeru kapulauka 36.kapa senlietas
 |
| Villaines gala rotājums |
 |
| Vainagi un kaklariņķi |
 |
| Ģūģeru rotu atdarinājumi |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru